Ja tev dirš dēļ repa, jo tu esi lisijs ar kladīti

Tad šauj pa tiem pidarasiem – Bigijs tā darītu

Jā kāds politiķis zog un vispār ir feiks

Ej uz praidu, dabū AIDS, tad izdrāz viņa meitu

Ja tevi nodirš netā, kaut lirika laba

Ej piekaut kādu barā, pohuj, te visi tā dara

Ja tusā esi neglīta, tāda totāla pabira

Neuzmācies man, man nevajag arī morālas paģiras

Nepadodies sūdiem, kad tie ierauj kaut kā

Ja tu spied roku ienaidniekam – iespļauj plaukstā

Es paciešos, ja šīs dziesmas glabā musarā

Jo labāk visiem atriebšos ar savām uzvarām

Esmu fanāts, paliekošs un savāds, nupatās

Pamodos te hlamā, ģērbies vēl ne savās lupatās

A ko? Būt nedrošam ar necilu stāvu?

Es to mēģināju un, zini, es netiku tālu

Man ir pimpis tik garš, tas ir augošs, nemīz

Es paskatos uz viņu, tad, kad šaubos sevī

Es kompensēju kompleksus, ko heiteri var izdarīt?

Es kaušos ar jebkuru meiteni vai invalīdu

Nesaki, ko teikt, vai zeltu kā dabūt

Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums

Te katrs par sevi, netikai krīzes apstākļos

Lai iesper zibens, ja dēļ tevis es uz brīdi apstāšos

Nesaki ko teikt, vai zeltu kā dabūt

Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums

Vietā, kur – „Tu nevari!” tie bari tik’ klaigā

Bet, ja kāds saka nedari, tad dari tik’ vairāk

Nemainies, ja gvelž, ka tev domas ir slimas

Un ja senči nekur nelaiž – nogalini viņus

Mans krāns ir lielāks kā ods no Ignalinas

Ignorats reps, un par to sods te ir un bija

Vai nav pohuj, ko man sacīs, ķipa, recenzents

Kad es beigšu te visi atzīst tikai reprezentus

Nelasu dzeju, domā es to lieku te talkā?

Čaks man asocējas tik’ ar ielu un maukām

Kāda sirds? Man ir tik garš, stāvs un populārs

Ka es sauktu to krājumu par „Krāns uz trotuāra”

Es saku to, ko gribu, nesu ēkā rīmes

Viņiem patiks viss, jo es esmu PKI

Bēdīgi, kad paliek viss, ko devi nemanīts

Tev ir izruna daudz labāka, un tevi neatzīst?

Kamēr es vēl nometīšu dažas dziesmas

Līdz būšu tikai es, kad nositīšu savus biedrus

Bieži sarunas tās par to, kas īsts mana rada smieklus

Šito atzīs viņi, tikai nogaidīsim gadus 5

Ja tēmu tekstā, tad moš’ pauti un fakti?

Tupaka ūsas izskatās kā mani kaunuma mati

Es nositīšu repu, tam ar bitu pa kaklu

Un tad apēdīšu big mac’u pie Big Pun’a kapa

Pat sakot šito bītā, krīt uz grīdas tas jumts

Un pat stāvot rozā kreklā, esmu īstāks par jums

Nesaki, ko teikt, vai zeltu kā dabūt

Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums

Te katrs par sevi, netikai krīzes apstākļos

Lai iesper zibens, ja dēļ tevis es uz brīdi apstāšos

Nesaki ko teikt, vai zeltu kā dabūt

Jo beigās no tā visa jau tev būs kāds labums

Vietā, kur – „Tu nevari!” tie bari tik’ klaigā

Bet, ja kāds saka nedari, tad dari tik’ vairāk